Daudz laimes Tev, Latvija!

Ticiet ozolzīlē koncentrētam spēkam, ticiet, ka zīle sazaros saknes savā dzimtajā zemē un pret sauli pacels zaru rokas, lai aizsāktos dižozola stāsts.

Ticiet un dedziet mīlestības gaismu savās domās, sirdīs, dvēselē, lai bēg tumsa! Lai lepni staro Latvija!


Pirms 103 gadiem dzima Latvijas valsts. Dzima mirklī, kad pasaules lielvaru sabangotajos kara un revolūcijas viļņos bija grūti saprast virzienu un debespuses. Dzima ar cerību un ticību, ticību, ka par spīti tam, ka esam mazi, tam, ka mūs skar un plosa citu valstu intereses, izdosies izveidot valsti. Savu valsti.

Laiki mainās un Latvijas vēsture nekad nav bijusi vienkārša. Arī šodien mēs saskaramies ar dažādiem izaicinājumiem un grūtībām.
Bet jāatceras, ka sava valsts ir privilēģija un gods. Tā jāsargā un jālolo, ja gribam, lai arī turpmāk tā pastāvētu.

Mūsu spēks, mūsu saknes ir mūsu zemē - tā mūs baro un ceļ spārnos. Arī mums jākopj un jāmīl sava zeme. Tā būs stipra tik, cik cilvēki tai turpinās ticēt un cīnīties par to!
Pateicība tiem, kas dibināja un cīnījās par Latviju!

Priecīgus svētkus!
Dievs, svētī Latviju!

Ernests Sviklis


×