Publicēts: 15.04.2025.
Ko TU proti? Kas ir TAVA sirdslieta, kurā esi gatavs ieguldīt laiku, darbu?
11. aprīlī sākumskolā norisinājās jauno talantu konkurss “KO TU PROTI?”. Ar ovācijām, aplausiem un interesi skatītāji vēroja bezgala atšķirīgus TALANTUS.
Koncertus īpašus padarīja ne tikai priekšnesumu daudzveidība, bet sirsnīgā gaisotne, kad liekas, ka visa zāle elpo vienā ritmā, atbalstot, apbrīnojot un pateicoties par vienaudžu drosmi, uzdrīkstēšanos un mums, skatītājiem, dāvāto prieku!
Skolēniem šogad bija iespēja balsot par viņuprāt labāko priekšnesumu, iegūstot balvu "Skatītāju simpātija".
Balsojuma rezultāti:
1. - 2. klašu grupā
ar 37 balsīm skatītāju simpātiju ieguva 2.b klases skolnieks Rinats Ščičko,
tikai 2 balsis mazāk (35) 2.a klases skolniece Kerija Katkova.
3. - 4. klašu grupā
ar pārliecinošu vairākumu - 63 balsīm - par skatītāju simpātiju kļuva 4.b klases meiteņu deju grupa
Emīlija Putniece
Alisa Kalmikova
Elīza Gabrāne
Viktorija Jaukule
Paula Grigorjeva
Lepojamies ar mūsu talantīgajiem skolēniem!
Publicējam arī jaunās rakstnieces 2.b klases Keitas Gabranovas jaunrades darbu "Tomijs un Tomass"
"Reiz dzīvoja divi brāļi Tomijs un Tomass. Viņi spēlējās no rīta līdz vakaram, leca ar lecamauklu un spēlēja futbolu. Viņiem negribējās klausīt mammu, kas tā vien šķita tik izdomāja jaunus un jaunus uzdevumus. Kad pienāca vakars, brāļi ne par ko negribēja kāpt gultā. Tad kad beidzot viņus izdevās dabūt gultā, viņi uz brīdi iemiga, bet gandrīz uzriez pamodās. Brāļi atslēdza durvis, izgāja pagalmā un sāka spēlēties. Viņi pamanīja lielo tumsu, kas bija negaidīti iestājusies. Sāka palikt bail. Viņu priekšā nostājās nepaklausīgais rūķītis. Rūķītis teica – Man patīk palaidnīgi bērni, Jūs esat ļoti nepaklausīgi - nākat man līdzi uz bezrūpības karnevālu, kur nebūs noteikumu un nebūs jāiet gulēt. Tomijs ar Tomasu priecīgi saskatījās un laimīgi aizgāja līdzi rūķītim. Viņi spēlējās, rotaļājās un ballējās līdz pat rītam un tā visu laiku. Viņi jau bija izmēģinājuši visu, ko vien varēja – futbolu kad gribēja, karuseļus, kartingus, bet viņiem kļuva garlaicīgi. Brāļi nesaprata kāpēc tā – viņiem taču bija viss, ko viņi bija gribējuši. Viņi satika citus bērnus, kuri jautāja, Vai Jums nepietrūkst mamma un kārtība? Svešie bērni pastāstīja, ka tie, kas uzturas šeit ilgāk par divām nedēļām, paliek šajā bezrūpīgajā zemē uz mūžu. Brāļi nobijās. Pēkšņi sagribējās uz mājām tik ļoti kā aukstu saldējumu vasarā. Viņi pa nakti izlavījās no bezrūpības dārza un skrēja prom ko kājas nes. Kad viņi ieradās mājās bija tumša nakts. Viņi nevienam nemanīti ielavījās atpakaļ mājās, ielīda gultās. Uzsedza sev segu un nodomāja. Visi šie grūtie pienākumi nemaz nav tik slikti. No rīta viņi pamodās. Abi saskatījās – man bija tik jocīgs sapnis teica Tomass. Man arī, piebalsoja Tomijs. Brāļi jutās pateicīgi, ka atkal ir mājās, kur jātīra zobi, jākārto mantas un vissvarīgākais – ir kopā ar savu ģimeni."
