27. februārī 5. un 6. klašu izglītojamiem bija iespēja iepazīties ar vēl vienu mākslas veidu – cirka mākslu. Skolā viesojās klauns Cronopio (Mariano Gedwillo), kurš ir argentīnietis ar latviešu saknēm.
Viņš ir audzis Latīņamerikā, uzstājies daudzviet pasaulē, tostarp daudzās Eiropas valstīs, un šobrīd darbojas Rīgas cirkā.
Savā koferī nesdams trikus, mūziku, kā arī dažādas noderīgas un nenoderīgas lietas, klauns Cronopio ierodas jaunā (vai varbūt sen pazīstamā?) vietā. Cronopio uzbur komisku un sirsnīgu ne pārāk veikla ceļotāja tēlu un humora valodā runā par lielām un mazām pazīstamām tēmām.
Skolotājiem tika arī sagatavota informācija diskusijai par cirka mākslu: dažādas versijas par cirka pirmsākumiem, ko nozīmē tradicionālais cirks un kā tas atšķiras no laikmetīgā cirka; kādas vērtības varam ieraudzīt cirka mākslā.
Skatītāji varēja ieraudzīt, ko nozīmē būt klaunam un pēc iesaistes un līdzdarbošanās novērtēt, vai tas patiesi ir tik vienkārši, kā izskatās.
Izrāde visus aizrāva, valdīja sajūsma un apbrīna. Daudziem tā bija pirmā pieredze, saskaroties ar cirka mākslu.
Izglītojamo atsauksmes:
"Man patika, kā klauns taisīja trikus ar jo-jo un lecamauklu. Man arī klauns sagādāja smieklus ākstoties. Bija arī interesanti skatīties, kā klauns žonglē uz riteņa un bez tā. Kopumā man patika, jo pirmo reizi redzēju klauna izrādi un nezināju ko sagaidīt." (5.b)
"Izrāde bija pilna ar smieklīgiem un aizraujošiem momentiem. Man ļoti patika." (5.b)
"Man patika triki, ko taisīja klauns. Mans mīļākais triks bija, kad viņš žonglēja ar 5 vālītēm." (5.b)
"Es uzzināju, ka var darīt dažādus trikus ar stikla bumbu. Man neapnika skatīties, jo bija interesanti." (5.b)
"Kad dzirdu vārdus “Argentīnas klauns”, tad man pirmais atmiņā iešaujas lielās kurpes. Visvairāk mani ieinteresēja viņa kurpes. Viņa apģērbs arī bija ļoti foršs ne tikai tādēļ, ka viņam bija “kleita”, bet arī tās tiešam izskatījās interesanti." (6.b)
"Man patika, ka klauns brauca ar lielo vienriteni un pozēja kamerai. Ļoti patika klauna priekšnesums. Bija ļoti smieklīgi un jautri. Vēlētos redzēt atkal. Man ļoti patika klauns un palika atmiņā, kā klauns nevarēja uzkāpt uz vienriteņa. Man vislabāk patika tad, kad klauns pasauca Eduardu uz skatuves. Klauns viņam uzkāpa uz galvas un centās nožmiegt, un Artūram uz galvas apsēdās." (6.b)
"Man visvairāk patika, ka viņš attēloja cilvēkus un viņu emocijas. Un tas, kā viņš iesaistīja publiku. Patika, kad izsauca un iesaistīja skatītājus. Man patika, kā klauns komunicēja ar skatītājiem, bija ar ļoti smieklīgi, man visvairāk patika, kā viņš žonglēja ar ķegļiem. Man patika viņa triki ar ķegļiem, kad viņam nesanāca, viņš turpināja, līdz izdosies. Man vislabāk patika tā daļa kur viņš žonglēja." (6.b)
"Man visvairāk patika, kad klauns brauca ar vienriteni un kad viņš spēlējās ar jojo. Dīvaini, bet interesanti izskatījās uz striķa tās dzeltenās lietiņas." (6,b)
"Man ļoti patika klauns. Man patika tas, ka viņš bija joku pilns un visu laiku mums lika smieties! Man bija ļoti interesanti. Bija ļoti smieklīgi un forši. Viens no retajiem pasākumiem ko tiešām izbaudīju." (6.b)
"Izrāde bija par klaunu, kurš rādīja iespaidīgus trikus – žonglēja ar stikla bumbu, krita, brauca uz vienriteņa un žonglēja. Mūsuprāt, izrāde bija par to, ka viss ir iespējams, ja pārvaram paši sevi. Klauns prot attēlot arī skumjas, neērtas situācijas, kas liek smieties – kritieni nav sāpīgi, ja nokrīt klauns, viss tā no malas." (5.c)
"Izrāde bija par klaunu vārdā Pačamo, kurš rādīja trikus un jokus. Mums izrāde lika justies priecīgiem, iedvesmotiem, ieinteresētiem un uzmundrinātiem. Mēs saskatījām vēstījumus, kuri parādīja, ka ikviens tā var." (5.c)
"Izrāde bija par mīmu, klaunu, kurš rādīja trikus un muļķojās. Piemēram: viņš uzkāpa skolotājam uz pleciem, brauca ar vienriteni, mētājās ar bumbiņu, žonglēja un vēl viss kaut ko. Viņam bija sarkans deguns, balta seja, ar garām kurpēm un ar melni uzkrāsotām lūpām. Šīs izrādes laikā vēstījums bija tāds, ka nevajag padoties, ja kaut kas nesanāk, un vajag turpināt censties." (5.c)
Apkopoja direktora vietniece Gunta Stūrmane
