Pieredzes stāsts SMU tapšanā

Ir pagājuši jau vairāki mēneši, kopš šajā mācību gadā darbojamies kā Skolēnu mācību uzņēmums (SMU), tāpēc nolēmām nedaudz pastāstīt par to, kā mums līdz šim ir gājis.

Viss sākās rudenī..
Ir septembris un ekonomikas skolotāja stāsta par to, ka šis ir tas gads, kad mums ir jāizvēlas viens no diviem slazdiem - SMU vai ZPD. Mēs, protams, izvēlējāmies SMU, tāpēc ka mūs interesē uzņēmējdarbība un kaut kad jau ir jāsāk, vai ne? Diezgan paredzami, ka visu atlikušo septembri un arī nākamo mēnesi mēs neko nedarījām.

Novembris. Beidzot esam sākuši kaut ko darīt un novembra pirmajā pusē reģistrējam mūsu pirmo SMU "Myfeasty Creator". Pēc ekonomikas skolotājas ieteikuma piesakāmies arī JA Latvija rīkotajā inovatīvo SMU 24h nometnei. Jā, vēl garāku nosaukumu nevarēja izdomāt.
12. un 13. novembrī piedalījāmies pirmajā kārtā, kas izrādījās grūtāka, nekā bijām domājuši. Ieguvām ļoti labu atgriezenisko saiti par to, kas mums bija labi un ko vēl vajadzētu uzlabot.

Nelielam ieskatam, kas tad īsti ir Myfeasty Creator un kam tas ir domāts. Tā ir platforma (aplikācija/mājaslapa) ar kuras palīdzību varētu viegli izveidot jaunas ēdienu receptes, izmantojot dotās sagataves. Platforma darbotos kā digitālais mākonis, kurā katrs varētu uzglabāt savas receptes un tās neglabātos tikai uz vienas ierīces. Būtu arī dažas papildu bonuss funkcijas, kā sharing through stories (ig, sc, FB).  Laikā, kad top raksts, tāda funkcija vēl nepastāv. Plānojam vēl citas funkcijas, kuras atvieglotu darbu, veidojot savas ēdienu receptes. 

Pēc nometnes sākām strādāt pie mūsu jaunā SMU izveides. No sākuma izdomājām izveidot mājaslapu. Es sāku programmēt back-end un Aleksis (mans SMU partneris no RJV) sāka strādāt pie front-end dizainēšanas.

Decembris. Pienākusi arī otrā inovāciju nometne. Nometnē visiem SMU ieskicēja aptuveno gada plānu un katrai komandai bija jāprezentē, kas jau ir paveikts kopš pirmās nometnes. Mūsu aizstāvēšana noritēja ne pārāk labi. Principā atkārtojām visu to, ko bijām prezentējuši jau pirmajā reizē. Vienīgā atšķirība bija tāda, ka varējām parādīt dažus mājaslapas potenciālos dizainus.
Šajā nometnē mums uzdeva ļoti tiešus jautājumus par to, kas tad tieši ir tā mūsu inovācija? Kāpēc esam šeit iestājušies? Visas atbildes, kuras sniedzām, žūriju pārāk nepārliecināja.
Pāris nākamās nedēļās tas mums radīja sāpošas galvassāpes, domājot, kas tad īsti ir tā mūsu inovācija? Pēc nometnes turpinājām darbu kā līdz šim. 

Pienāca laiks slavenajam “Cits Bazārs Ziema 2020”, kurā mums kā inovatīvajam SMU bija obligāti jāpiedalās. Tās bija divas grūtas dienas, kurās stresojām par to, kā vislabāk prezentēt (nopichot) savu ideju žūrijai. Pirmajā dienā (piektdienā) piedalījāmies divās intervijās - pamata intervijā, pēc kuras mūs novirzīja tālāk uz tehnoloģiju nominācijas intervijām un "SMU produkts/pakalpojums gatavs starptautiskajam biznesam" intervija.Pamata intervijā nogāja greizi viss, kas vien varēja noiet greizi! Kad žūrija deva mums vārdu prezentēt, mēs lūdzām, lai piešķir ekrāna kopīgošanas atļauju, lai varētu parādīt prezentāciju. Žūrijas locekļi to nespēja izdarīt, tāpēc mums bija ātri jāizdomā risinājums. Beigu beigās stāvējām un turējām datora ekrānu pret otra datora kameru. Tas nebija labākais prezentēšanas veids. 

Nākamā intervija "gatavs starptautiskajam biznesam" pagāja daudz labāk. Žūrijai patika mūsu ideja un mēs saņēmām daudz komplimentu. Otrajā dienā (sestdienā) no organizatoriem saņēmām ziņu, ka esam novirzīti uz otrās kārtas interviju, kura norisināsies tajā pašā dienā. Šoreiz sagatavojām arī rezerves plānu, ja nu gadījumā mums atkal nestrādās kopīgošanas opcija. Pozitīvi noskaņoti, pieslēdzāmies intervijas waiting room un gaidījām. Nezinājām, ko gaidīt. Tajā momentā, kad ielādējās sapulce un ieraudzījām, kas ir mūsu žūrija, sapratām, ka nebūs labi. Tā bija tā pati Printful žūrija, kura mūs jau nometnē vērtēja un izteica daudz kritikas, lai mēs sāktu domāt, vai vispār mums šo ideju ir vērts turpināt. Tā kā prezentācijā nebija nekas jauns, tad uzreiz zinājām, ka ar šo mums arī “Cits Bazārs” ir noslēdzies, jo viņi mūs tālāk vairs nelaidīs, jo mums nav nekā jauna. 

Apbēdināti un vīlušies noslēdzām šo pasākumu un domājām, ko darīt tālāk. Pēc divām dienām, kad norisinājās apbalvošana, pieslēdzos, lai redzētu, kuri tad ir tie laimīgie uzvarētāji. Izbrīnīts skatījos, ka bez mūsu ziņas bijām nominēti kā viens no 5 "SMU produkts/pakalpojums gatavs starptautiskajam biznesam" balvu. Tas nedaudz uzlaboja garastāvokli, bet visu sabojāja ziņa, ka šajā nominācijā uzvarēja divriteņu turētājs: "Nopietni?" Mūs, kas taisa digitālu platformu, pārsit DIVRITEŅU TURĒTĀJS? Es joprojām to nevaru pieņemt, kaut gan nu jau strādāju pie pavisam citas idejas un ir pagājuši jau pāris mēneši.  

Nedēļu vēlāk sākās trešā nometne, kurā mums izstāstīja tālāko janvāra darbības plānu un kuri būs mūsu mentori.

Nu ir pienākusi pēdējā gada nedēļa. Šī raksta kulminācija. Nedēļas sākumā kādā rītā izdomāju pārskatīt savu un Alekša saraksti. Ievēroju vienu saiti, kuru Aleksis pirms kāda mēneša bija atsūtījis. Tā bija kaut kāda austrāliešu mājaslapa. Sāku pētīt mājaslapu un sapratu, ka tā piedāvā gandrīz pilnīgi visu, ko mēs tagad būvējam. Kā mēs šo palaidām garām? Mēs taču novembra sākumā veicām izpēti par šāda tipa platformām un nevienu neatradām. Šī mājaslapa pastāv jau 11 gadus, tādējādi nebija tā, ka šī būtu sagadīšanās, ka kāds jauns uzņēmums tieši tagad ko tādu ir izveidojis.
Šis tad arī bija pēdējais piliens un man sākās mental breakdown (ne burtiski) saistībā ar šo SMU. Domāju, ka nav jēgas vairs turpināt un asi vainoju savu biznesa partneri Aleksi par to, ka viņš neizcēla to, cik šī lapa ir svarīga un ka man tā noteikti būtu jāapskata. 

Tagad viss ir kārtībā un esam tikuši tam pāri. Nākamajā dienā aizrakstīju inovatīvās nometnes vadītājiem, ka mēs aizejam no nometnes un, lai laicīgi atsaka mentoram, ja gadījumā kāds ir sarunāts. Pēc dienas saņēmu zvanu no nometnes vadītāja, kurš mani mēģināja pierunāt, lai paliekam un turpinām veidot platformu, tikai nevis internacionālai auditorijai, bet Latvijas. Tajā mirklī biju pieņēmis lēmumu, ka šo projektu neparko vairs negribu redzēt un to realizēt. Neredzēju tam vairs jēgu.
Tad nu sarunājām, ka mums tiek dotas divas vai trīs dienas laika, lai mēs izdomājam jaunu inovatīvu ideju vai arī aizejam. Tikāmies ar Aleksi, izrunājām visu par to, kas notika, un vienojāmies, ka izdomāsim jaunu ideju, lai ko tas arī prasītu.

Bija vieglāk, kā bijām domājuši. Aleksis izdomāja 6 jaunas idejas divās dienās un mēs izvēlējāmies to, kura bija par privātajiem pavāriem. Tā arī dzima mūsu OneChef projekts.

Tā tas ir, New Year New Business right? Pienācis janvāris un visa mēneša pirmo pusi pavadām, analizējot to, ko mēs iepriekš darījām nepareizi, lai nepieļautu atkal tādas pašas kļūdas. Sākām rūpīgi plānot, kā sasteigt nokavētos divus mēnešus, līdz mums būs pirmā tikšanas ar jauno mentori Laumu Sīli, kā arī līdz 1. nometnes meistarklasei. Paralēli man bija arī kaut kas ar SMU aizstāvēšanu, bet par to galvu ļoti nelauzījām. Tagad mēs esam lieli biznesmeņi un SMU mums ir tikai tāda bērnu spēle. Bet, ja nopietni, tad SMU mums ir ļoti palīdzējis, kaut gan ir tikai februāris. 

Pirms pāris dienām (05.02.2021), norisinājās pirmā lielā inovatīvo SMU meistarklase ar Printful un Riga Business school, kurā mums ļoti labi veicās. Kad beigās bija jāprezentē sava ideja, tad mums tas izdevās ideāli un arī RBS vadītājs mums izteica komplimentu par labi padarītu darbu. Šodien mums ir izveidota pirmā 7 cilvēku komanda, ar kuras palīdzību ceram attīstīt OneChef par internacionālu kompāniju, kura revolucionizēs visu privāto pavāru industriju. Tagad atliek tikai redzēt, kā mums izdosies tālāk!

Ja tevi šis raksts uzrunāja, tad vari apskatīties, vai internetā jau pastāv tāda mājaslapa onechef.co (pirmā mājaslapas versijas izlaišana ir plānota ap 1.05.2021), vai arī sociālajos tīklos meklē zem onechefapp.

Kas ir OneChef, es gari šeit nerakstīšu, jo mūsu idejas mainās līdz ar nedēļām, bet pašlaik tā ir platforma ar kuras palīdzību varēs noalgot privātos pavārus, kā arī pašam piestrādāt kā privātam pavāram (arī kā amatierim!), un to visu varēs izdarīt gan klātienē, gan internetā.

P.S. Šim rakstam bija jāiznāk jau decembra sākumā, bet sanāca tā, ka nu jau ir februāra sākums.
10.02.2021.


Teksts - Rihards Putāns, 11.b klase

×