Veidot dialogu
Lai šo situāciju visi mierīgi izdzīvotu bez liekiem saasinājumiem, ļoti būtiski ir veidot dialogu nevis tērēt savu enerģiju destruktīvās sarunās.
Šajā laikā vecāki zināmā mērā ierauga realitāti par skolas dzīvi. Viņi iejūtas skolotāju lomās un apjauš savu bērnu spējas, attieksmi un prasmes.
Šis ir laiks, kad vecāki noteikti labāk iepazīs savus bērnus, uzzinās ne tikai, ko viņi iemācās, bet to, kā bērniem klājas mācību procesā, kāda ir viņu uzmanības koncentrēšanās spēja, spējas atcerēties, analizēt informāciju, aktivitāte.
Šeit ir ļoti svarīgi saglabāt dialogu ar pedagogu un skolu, nevis ar savām grūtībām, pārdomām un emocijām palikt vienam un vairot sevī trauksmi un neapmierinātību. Vecāki droši var dalīties ar skolotājiem par šiem saviem novērojumiem un lūgt profesionālu padomu, kā pedagogi tiek ar situāciju galā klasē.
Ja parādās lielas grūtības
Ja tomēr pēc pirmās nedēļas bērnam un vecākiem mācību process sagādā lielas problēmas, vecākiem ir jāizvērtē, kāpēc tā. Un arī šeit aicinājums ir vērsties pie skolas un varbūt citiem vecākiem ar mierīgu un empātisku dialogu nevis uzbrukumu.
Varbūt citi klases biedru vecāki arī jūtas pārguruši, varbūt citiem bērniem arī ir problēmas mācībās? Tad, iespējams, skolai ir jāpārskata bērnu slodze, kanāli, pa kādiem tiek sasniegti bērni.
Šajā laikā skolām ir lūgums nenoslogot bērnus ar 100% slodzi, kāda tā būtu klātienes mācībās. Tāpat ir lūgums samazināt elektronisko rīku lietojumu, lai mazinātu apjukumu bērnu un vecāku starpā.
Tomēr, ja klasē problēmas rodas tikai dažiem bērniem, pavisam iespējams, ka šiem bērniem ir vērts meklēt atbalsta personāla palīdzību. Nereti vecāki ikdienas mācību procesā negrib atzīst, ka viņu bērniem ir mācību problēmas un nemeklē palīdzību.
Palīdzība no skolas
Šī situāciju varētu būt tāda, kas izgaismo problēmas un tās parāda kā uz delnas, atklājot vecākiem patiesību par saviem bērniem.
Varbūt šī ir reize, kas beidzot mudinās vecākus sev atzīt esošās problēmas un sākt tās pieņemt un risināt.
Šādos brīžos ir jāmeklē palīdzība un jārunā ar skolu. Speciālais pedagogs, psihologs, logopēds, sociālais pedagogs – skolām ir šie speciālisti un arī attālinātajās mācībās viņi savu darbu veic. Īpaši vērts to ir izmantot, ja bērns jau iepriekš ir apmeklējis šos speciālistus.
Tāpat priekšmetu skolotāji ir atvērti komunikācijai un palīdzības sniegšanai, ja tāda ir nepieciešama.
Galvenais šajā situācijā ir savu enerģiju netērēt nepatīkamās emocijās, bet gan sarunas ceļā meklēt izeju no situācijas.
Tātad – ja vecākiem (kuru bērni ir sākumskolā) vēl pēc nedēļas attālinātajām mācībām liekas, ka jāsēž ir pus diena ar bērniem pie mācību grāmatām – ir jāvēršas pēc palīdzības.
Vai es protu kontrolēt savas emocijas?
No šīs situācijas noteikti katrs kaut ko var mācīties. Skolas vienas nedēļas laikā, saspringtā un intensīvā darbā, gatavojās šīm mācībām un rekord īsā tempā pielāgojās situācijai.
Vecākiem un visiem pieaugušajiem arī šī situācija ir izaicinājums iepazīt sevi, savas vajadzības un ar tām saistītās reakcijas, mācīties kontrolēt savas jūtas un emocijas un censties domāt racionāli.
Krīzes situācijās daudz produktīvāk fokusēties uz rezultātu un situācijai meklēt racionālu risinājumu, sadalīt sasniedzamo mērķi mazākos soļos.
Dusmas ir saprotama izpausme, tomēr vairāk vajadzētu fokusēties uz risinājuma meklēšanu. Nevajadzētu tērēt savu enerģiju emocijās, bet virzīties uz mērķi. Šie jaunie apstākļi mums liek apdzīvot savu iekšējo telpu. Mēs visi bijām pieraduši steigties, piedzīvot, gūt informāciju un aktīvi apdzīvojam vides ārējo telpu. Tagad varam uzdot jautājumu – kā mums patiesi klājas pašam? Kā klājas mūsu bērnam? Nevis ko viņš ēdis skolā vai kā viņam tur gāja.. bet – kā Tu jūties?
Nenoliedzami ciešā kopā dzīvošana un nemitīga kopā būšana, kā arī vecāku papildus slogs apmācot bērnu, nesīs savus izaicinājumus. Bet atceramies, ka mēs varam izvēlēties – vai jūtas valda par mums, vai mēs pār jūtām.
Tas nav par reizrēķinu
Visiem vecākiem gribētu atgādināt, ka šīs attālinātās mācību nedēļas nav tik daudz par to, lai bērniem iemācītu reizrēķinu vai apgūtu visas fizikas formulas.
Skolas vadības komanda izvērtē kritiski, cik bērns ar ģimeni ir spējīgs mājas apstākļos apgūt vielu un uzstādījusi mērķi, ka darbs mājās varētu būt 50 % apjoms no tā, ko iemācās klasē, bet lielākajām klasēm – ap 70 %. Skolā pedagogam klases stundā neizdodas 100 % visiem bērniem iemācīt visu vielu – tā ir ilūzija. Noteikti nav jācenšas visu apgūt uzreiz.
Šajā laikā prasmes, ko apgūs bērni (ja vecāki centīgi līdzdarbosies atkarībā no bērna vajadzībām), būs ļoti vērtīgas un nesalīdzināmas ar zināšanām, ko viņi varētu apgūt skolas solā.
Pirmkārt, šis ir laiks, kad lieliski trenēties saprast uzdevuma noteikumus – šis ir punkts, kas ikdienā mācības apgrūtina daudziem bērniem. Izlasīt un izprast uzdevumu ir pirmais, lai stunda arī klasē varētu notikt veiksmīgi. Lai skolotājam nav viss jāstāsta priekšā.
Tāpat apgūt patstāvīgu un regulāru mācīšanos, kļūt pašiem par sava mācību procesa virzītajiem un iemācīties domāt līdzi visam, kas tiek darīts, ir neatsveramas prasmes, kas noderēs ne tikai atgriežoties skolas solā, bet arī vēlāk, darba dzīvē.
Ja šīs prasmes bērni apgūs vai nostiprinās mājas situācijā, mācību produktivitāti kopā ar pagūto vielu varēsim vērtēt ļoti pozitīvi.
Ja mammai nav laika
Ja ir situācija, kurā vecākiem ir papildus slodze darbā un nav tik daudz laika, cik būtu vajadzīgs, lai palīdzētu bērniem mācībās, noteikti vajadzētu ar bērnu situāciju izrunāt.
Bērni lieliski jūt vecāku noskaņojumu un nevajadzētu slēpt savas bailes vai bažas par situāciju. Vecākiem ļoti jāuzmanās savas bailes pārnest kā nastu uz bērna pleciem, tāpēc ir jāizvēlas bērna vecumam atbilstošs veids, kā par to runāt.
Noteikti nevajadzētu bērnu iebiedēt. Tas ir sarežģīts uzdevums, tāpēc vajadzētu bērnam saprotamā valodā skaidrot, ka mammai ir savs darbs, bet mācības ir bērna darbs. Iedrošināt bērnu, ka viņš spēs tikt galā.
Lai tas patiešām tā būtu, svarīgi bērnam dot vienkāršus, saprotamus uzdevumus, piemēram, dienas pirmajā pusē tikt galā tikai ar matemātikas uzdevumiem, bet vakarā – ar citiem priekšmetiem, ja vecākiem nav laika pa dienu pievērsties bērnam.
Nav vajadzīgs “visu ziloni apēst uzreiz” un ar visiem uzdevumiem tikt galā uzreiz. Tas, ja bērns spēs tikt galā ar vienu nelielu uzdevumu, bet patstāvīgi, viņu iedrošinās un cels viņa pašapziņa. Pirmās nedēļas prakse rāda, ka daļa bērnu atgriezenisko saiti par mācību procesu skolotājiem sniedz dienas sākumā, bet daļa vakarpusē. Tas, nenoliedzami, norāda par ģimenes dienas darbu plānojumu un iespējām sniegt atbalstu mazajiem skolēniem.
Nedēļas nogales – ģimenei
Īpaši šajā laikā, kas visiem ir saspringts un neziņas pilns, skolām vajadzētu brīvdienās bērnus nenoslogot un atstāt šo laiku, kad mamma un tētis var būt mamma un tētis nevis skolotāji, kas prasa, māca un uzliek stingras robežas bērniem.
Šis ir laiks atpūtai, pozitīvām emocijām, priekam, un nedēļas izvērtēšanai un spēku uzkrāšanai jaunajam cēlienam.Brīvdienās nevajadzētu mēģināt kaut ko vēl apgūt vai saraut mācībās, bet atstāt šo laiku bērnu atpūtai un mieram, kas tagad jo īpaši vajadzīgs.
Svarīgi, lai arī šajā laikā atšķirtos darba dienas no brīvdienām!
Skolas psiholoģe Daina Žurilo
Lasīt pilnu rakstu portālā
https://www.mammamuntetiem.lv/:
Mamma un tētis negrib būt skolotāji! Kā samierināties? Psiholoģes viedoklis