Skolotāju kursi 2019./2020.m.g.

Labās prakses pieredzes apmaiņa Rīgas angļu ģimnāzijā un Mežciema pamatskolā.

Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra projekta “Atbalsts kompetenču pieejas ieviešanai skolā” ietvaros 15 skolas pedagogi un direktors E.Sviklis, šā gada 29. novembrī, apmeklēja Rīgas angļu ģimnāziju, lai iepazītu CLIL metodes darbību mācību procesā. Savukārt 4. decembrī sākumskolas pedagogi apmeklēja Mežciema pamatskolu, lai pārņemtu labo praksi no pilotskolas, domājot pie tā, ka 2020. gada 1. septembrī pedagogi sāks īstenot jauno izglītības reformu 1. klasēs.

Rīgas angļu ģimnāzijā pedagogiem bija iespēja vērot mērķtiecīgi organizētu vienas metodes (CLIL - Content and Language Integrated Learning) ieviešanu stundās, no administrācijas puses tika izstāstītas šīs metodes veiksmes un grūtības. Kopumā Rīgas 64.vidusskolas pedagogi vēroja 8 mācību stundas, katrs no pedagogiem apmeklēja pēc izvēles divas. 
Pēc stundu vērošanas pedagogiem bija iespēja  pārrunāt iegūto pieredzi arī neformālā atmosfērā, daloties ar iespaidiem, kas gūti no redzētā, uzdodot precizējošus jautājumus, bija iespēja noskaidrot neskaidros jautājumus.
Kā vērtīgu secinājumu pedagogi atzina, cik svarīgi ir mācīt jaunas lietas, bet neatprasīt (angļu valodas lietošana citos priekšmetos netiek atprasīta kā obligāta, izglītojamie atbild valodā, kurā ir ērtāk, toties stāstījumā un materiālu demonstrēšanā lieto brīvi).

Savukārt Mežciema pamatskolā tika vērotas latviešu valodas un matemātikas stundas 1. klasē, kā arī latviešu valodas un sociālo zinību stundas 4. klasē. Pēc vērotajām stundām, kopīgi ar citu skolu skolotājām, pedagogiem bija iespēja dalīties jau iepriekš gūtajā pieredzē un pārrunāt neskaidros jautājumus.
Pedagogi secināja, ka Mežciema pamatskolas stundu modelis skolotājām prasījis mainīt ierasto stundu ritmu un stunda divreiz pa četrdesmit minūtēm bijusi jāplāno krietni citādāk, jo nevar strādāt tāpat kā līdz šim, plānojot savu darbu 40 minūtēs, jo tad mācīšanās process būtu nogurdinošs, neefektīvs un bērniem neinteresants. Viena priekšmeta divās stundās pēc kārtas iespējama gan ierosināšanas fāze, gan iedziļināšanās tēmā, gan savu reizi darbs grupās, gan noslēgums, kas tagad, domājot par jauno mācību saturu, ir ļoti būtisks - pašnovērtējums. “Kā esi mācījies, kā strādājis, kā veicies, ko esi apguvis?” jautājumi, kas ved uz galveno mērķi – pašvadītu mācību vielas apguvi.

Ja pedagogs aizraujas, skolēni labprāt viņam seko, jo stundas nenoliedzami kļūst interesantākas, ar līdzdarbošanās momentiem.
Saistoši bija vērot, ka arī skolas vidē dominē aicinājumi novērtēt savas darbības, analizēt savu rīcību un mudinājums uz pašizaugsmi.

Augstu novērtējam Mežciema pamatskolas skolotāju profesionalitāti, kuri dalījās ar savu pieredzi, kā arī esam gatavas dalīties ar iegūtajām zināšanām un vērojumiem ar saviem kolēģiem. Pavadītais laiks pieredzes apmaiņas seminārā bija būtisks pienesums Rīgas 64.vidusskolas pedagogu profesionālajā izaugsmē, domājot par jauno kompetenču izglītību. 

Daudz materiālu ir “Skola2030” mājas lapā, bet atbildes uz daudziem jautājumiem iegūstam, vērojot kolēģus praktiskā darbībā.

Teksts M.Kārkliņa, A.Vīksna


Skolotāju profesionālā pilnveide Guntas Lāces vadītajos kursos.

Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra projekta “Atbalsts kompetenču pieejas ieviešanai skolā” ietvaros 32 skolas pedagogi, šā gada 21.oktobrī, apmeklēja pirmo nodarbību kursos par skolēnu produktīvo mācīšanos un problēmuzdevumiem mācību procesā.

Piesakoties projektam, tika izvirzīts mērķis veidot uz pedagogu grupu individuālo vajadzību orientētu profesionālās pilnveides procesu, gatavojoties kompetenču pieejas ieviešanai skolā, kā prioritāti izvirzot darbu pie tādu mācību stundu pilnveidošanas, kurās notiek skolēnu produktīvā mācīšanās, tāpēc  nodarbības laikā tika rastas atbildes uz būtiskiem  jautājumiem -  kas ir produktīvā mācīšanās un kā to atšķirt no reproduktīvās? Aktivitātes laikā pedagogi analizēja konkrētus stundu/uzdevumu piemērus, izteica ieteikumus kā piedāvātos stundu piemērus padarīt vairāk virzītus uz produktīvo mācīšanos.

Nodarbību vadīja Gunta Lāce, kas ikdienā ir Limbažu ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja.
Kursu turpinājums un otrā nodarbība paredzēts janvārī – skolēnu ziemas brīvlaikā, bet līdz tam pedagogi strādās metodiskās jomas ietvaros un plānos mācību aktivitātes savā mācību priekšmetā, izvērtējot tās no produktīvas mācīšanās viedokļa.

Teksts M.Kārkliņa
Foto I.Ose
 

×