Mobilitāte Krakovā, Polija

19.04.2022.

Svētdien 3. aprīlī, kad ieradāmies Polijā, Krakovā, devāmies uz viesnīcu, kur mēs satikām un iepazināmies ar visiem valstu pārstāvjiem un istabas biedriem – skolēniem, skolotājiem. Kad ieradāmies viesnīcā, es devos uz savu istabiņu, kur mani sagaidīja ļoti draudzīgi un jauki puiši no Itālijas, bija vakars, un viņi bija man sarūpējuši picu no restorāna, kurš atradās netālu. 

Tajā pašā vakarā iepazinos ar pārējiem itāļiem un rumāņiem, viņi man pastāstīja interesantus faktus par viņu skolām un savām dzīvesvietām, pirmos Polijas iespaidus. No sākuma likās, ka es un visi pārējie būs kautrīgi, bet īstenībā bija pilnīgi pretēji, jaunieši, kurus es satiku, bija ļoti jauki, pretīmnākoši, vispār nekautrējās.

Nākamajā dienā agri cēlāmies, pēc brokastīm skolotāji taisīja atklāšanas runu par projektu. Polijas skolotāja mūs iepazīstināja ar prezentāciju, informatīvu video, dažādus faktus par ēdiena atkritumiem, uzdeva dažus jautājumus par prezentāciju un nelielu testiņu, kurā, atbildot uz jautājumiem, varējām noskaidrot, cik lielu ietekmi atstājam uz pasauli, veidojot ēdiena atkritumus. 

Pēc skolotājas sagatavotā materiāla devāmies pusdienās un pēc tam devāmies uz Krakovas centru, vecpilsētu, kur mūs sagaidīja gide, kura mums pastāstīja interesantus faktus par Krakovu, tās vēsturi un stāvokli 20. gadsimtā.
Pēc gides tūres mums bija dots brīvais laiks, varējām vienu stundu brīvi izpausties un pavadīt laiku. Tad devāmies uz viesnīcu, paēdām vakariņas un devāmies gulēt.

Otrdienā, atkal agri cēlāmies un devāmies ceļā uz Veličkas sāls raktuvēm, kur 135 metru dziļumā bija milzīgas raktuves, kurās bija sāls akmeņi. Šo raktuvju kopējais lielums bija ap 700 kvadrātkilometri, kas nozīmē, ka tur būtu ļoti viegli apmaldīties, bet par laimi neviens neapmaldījās, jo apskatījām tikai nelielu 3 kilometru lielu trasi. Alas tā pat bija ļoti lielas un iespaidīgas. 

Pēc apmēram 3 stundām devāmies atpakaļ uz viesnīcu, kur mūs sagaidīja nākamā komandas aktivitāte, tās laikā katrs veidojām recepšu grāmatas vāku, lapaspusi ar savu ēdiena pārpalikumu recepti un balsojām, lai izvēlētos labāko variantu.  

Nākamajā rītā katras valsts pārstāvji prezentēja savas iespaidīgās prezentācijas par ēdiena atkritumiem, visi dalījās ar saviem faktiem, idejām, kā šo problēmu apturēt un vispārējo informāciju par šo tēmu. Neilgi pēc prezentācijām, vēlreiz devāmies katrs pie savas komandas un kopīgi izveidojām lielus un tiešām iespaidīgus plakātus saistībā ar ēdiena atkritumu zelta likumiem, pēc tam šos plakātus prezentējām. 

Pēcpusdienā devāmies uz Oskara Šindlera muzeju, kurā vairāk uzzinājām par Krakovas vēsturi, dzīvi Otrā Pasaules kara laikā un pašu vācu uzņēmēju Oskaru Šindleru, kurš izglāba vairāk nekā 1200 ebrejus. Atpakaļ uz Latviju sanāca arī atvest mazas kartiņas, uz kurām varēja tur pat muzejā uzspiest zīmogu. 

Vakarā norisinājās diskotēka, vairāk nekā pusotru stundu dejojām, klausījāmies dziesmas, izbaudījām visas jautrās emocijas un atmiņas.

Ceturdienā, pēdējā dienā Polijā devāmies uz mazo ciematu Stubno, no kurienes uz Krakovu bija atbraukuši poļi. Ar rokām paši taisījām Polijas tipisko ēdiena pārpalikumu gardumu “pierogi”, kuri diezgan daudz līdzinājās pelmeņiem, pat arī garšoja ļoti līdzīgi, kaut arī šādu ēdienu nekad neesmu ēdis. 

Pēc gardām pusdienām norisinājās orientēšanās aktivitāte, sadalījāmies komandās un apkārt ciematam gājām bildēties pie nozīmīgākajiem objektiem. Ciemats bija pārsteidzoši kluss un mierīgs ar jaukiem cilvēkiem, foršu atmosfēru un visapkārt skaistām privātmājām un kokiem. Pēc orientēšanās atvadījāmies no visiem poļiem un ar autobusu devāmies atpakaļ uz Krakovu, kur pavadījām pēdējo nakti Polijā un agrā rītā braucām atpakaļ uz Latviju.

Paldies par iespēju piedalīties! Noteikti iesaku skolēniem gūt pieredzi šādā starptautiskā projektā.
Teksts - Darens Āboliņš, 9.c

×